Ļaujiet palasīt!

Par ekonomisko pusi

Pēc manām aplēsēm tas nenotiks un nevar notikt.

Grāmatas krievu valodā ar katru gadu kļūst arvien dārgākas. Ja pirms pieciem gadiem vidējā grāmatas cena bija apmēram 10 eiro, tad šodien — jau 15 eiro.

Ja runājam par Eiropā izdotiem darbiem, kas skaidri iestājas pret Krievijas politiku un karu Ukrainā, to vidējā cena jau sasniedz 20 eiro.

Patēriņš samazinās inflācijas un kopējās ekonomiskās krīzes dēļ.

Ja grāmatas Latvijā sadārdzinās vēl par 16%, pieprasījums neizbēgami kritīsies: iekšzemē tās pirks tikai daži, bet palielināsies pasūtījumu skaits no citām valstīm, kur grāmatas ir lētākas.

Turklāt Lietuvā no 2026. gada PVN visām grāmatām — bez valodas ierobežojumiem — tiek samazināts no 9% uz 5%.

Tas padara jebkura tiešsaistes veikala darbības pārcelšanu no Latvijas uz Lietuvu ekonomiski izdevīgu.

Vilki Books tiešsaistes pārdošana veido apmēram trešdaļu no kopējā apgrozījuma.

Var pieņemt, ka nodokļus par šo trešdaļu pārdošanas apjoma Latvija vienkārši zaudēs — tos saņems Lietuva.

Mēs visi zinām, ka neatkarīgas grāmatnīcas nav tikai bizness — tās ir kultūras centri un pilsētas dzīves daļa.

Lielie tīkli, reaģējot uz pieprasījuma kritumu un izdevumiem, kas saistīti ar savu tiešsaistes veikalu pārcelšanu uz citām valstīm, arī būs spiesti samazināt tirdzniecības vietu skaitu — pēc manām aplēsēm, aptuveni uz pusi.

Rezultātā valsts riskē ne tikai nesaņemt papildu ieņēmumus, bet arī zaudēt esošos nodokļu maksājumus, darbavietas un ar tām saistītos algas nodokļus.

Ko var darīt tā vietā

Ja mērķis ir palielināt budžeta ieņēmumus no precēm, kas tiek ievestas no valstīm ārpus ES, ir iespējama cita pieeja.

Piemēram, varētu vienoties ar kaimiņvalstīm — Lietuvu, Igauniju un Poliju — par mērenu muitas nodevu ieviešanu Krievijā izdotu grāmatu importam, vienlaikus saglabājot pašreizējo 5% PVN likmi visām grāmatām.

Šāds solis ļautu reģiona valstīm gūt ieņēmumus no muitas nodevām, saglabājot konkurētspējīgas cenas Eiropas tirgū un neradot nevienlīdzību starp izdevējiem.

Par kultūras un demokrātisko pusi

PVN palielināšana grāmatām pēc valodas pazīmes ir pretrunā ar pamatvērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība — cieņu pret cilvēka cieņu, nediskrimināciju un kultūras daudzveidību.

Eiropas Savienības Līguma 2. pants un ES Pamattiesību hartas 21.–22. panti garantē katra cilvēka tiesības uz piekļuvi kultūrai un izglītībai savā vai izvēlētā valodā.

Šie principi ir saistoši visām dalībvalstīm, tostarp Latvijai.

Formāli šis pasākums nepiemin valodu tieši, taču tā faktiskā ietekme skar tieši vienu valodas grupu — krievu valodā lasošos iedzīvotājus, izdevējus un tirgotājus.

Tas rada netiešas diskriminācijas situāciju, kas ir aizliegta gan ar Hartas 21. pantu, gan ES Tiesas praksi.

Pat ja pasākums ir formāli neitrāls, tas kļūst diskriminējošs, ja praksē tas ierobežo konkrētu grupu — šajā gadījumā pēc valodas pazīmes.

Turklāt man neizdevās atrast nevienu piemēru ES valstīs, kur vienas preču kategorijas ietvaros PVN likme atšķirtos atkarībā no valodas.

Izrādās, Latvija kļūst par pirmo valsti, kur grāmatas tiek aplikti ar dažādiem nodokļiem pēc valodas principa.

K pie kā šāds “inovatīvs” lēmums novedīs — to varam vien minēt, jo mums nav citu valstu pieredzes, uz ko balstīties.

Turklāt tikai 2,5 mēnešus pirms nodokļa likmes izmaiņām grāmatnīcām nav ne skaidrības, ne instrukciju, kā tieši piemērot jauno likmi izdevumiem, kas ir vairāku valodu — ES un ne-ES — kombinācijā.

Līdz ar to rodas pamatoti jautājumi:

• 1.Kāpēc valsts ietvaros cilvēkam jāmaksā vairāk par grāmatām tikai tāpēc, ka viņš prot lasīt vēl kādā citā valodā?
  Tas rada sajūtu, ka papildu valodas zināšanas kļūst nevis par priekšrocību, bet par finansiālu sodu.
• 2.Kā valsts un Finanšu ministrija var pieņemt lēmumu, kuram nav praktiskas piemērošanas instrukcijas?
  Kā piemērot PVN likmi, piemēram, latviešu–krievu vārdnīcai?
  Bet divvalodu izdevumiem? Bet krievu–angļu–vācu bērnu attēlu vārdnīcām?
  Vai tas atbilst Eiropas Savienības principiem, kuras dalībvalsts ir Latvija?

Sociālās un kultūras sekas

Lēmums atcelt samazināto PVN likmi grāmatām pēc valodas principa ir iemesls nopietnai sarunai par to, kādu sabiedrību mēs Latvijā redzam un kādu nākotni tai vēlamies.

Šādai diskusijai jānotiek ne tikai valdības līmenī, bet visas sabiedrības mērogā.

Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu mūs ir vienojis — neatkarīgi no valodas, pilsonības vai izcelsmes.

Tas parādīja, īpaši pirmajā kara gadā, cik efektīvi un sirsnīgi dažādu tautību cilvēki spēj apvienoties pret agresiju, sniedzot brīvprātīgu palīdzību ukraiņu bēgļiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (Centrālā statistikas pārvalde) datiem, kas iegūti pētījumā Pieaugušo izglītība (2021–2022), 37,7% Latvijas iedzīvotāju norādīja krievu valodu kā savu dzimto valodu.

Balstoties uz valsts iedzīvotāju skaitu 2025. gada sākumā (aptuveni 1 857 000 cilvēku, pēc CSP datiem), tas atbilst apmēram 699 000 iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka, saglabājot kopējo nodokļu ieguldījumu valsts budžetā, vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju potenciāli maksās par 16% vairāk — tikai tāpēc, ka lasa arī krievu valodā.

Kā divvalodīgu bērnu māte un grāmatnīcas īpašniece, kurā ienāk līdzīgas ģimenes un dažādu valstu ekspati, es nesaprotu — kāpēc?

Šodien grāmatas nav propagandas instruments.

Atšķirībā no sociālajiem tīkliem un neformālajiem medijiem tās veido pārdomu un dialoga telpu.

Ja tās kļūs nepieejamas cenas dēļ, cilvēki zaudēs iespēju lasīt nozīmīgus tekstus, attīstīt kritisko domāšanu, apspriest un izprast notiekošo.

Rezultātā PVN likmes maiņa radīs aizvainojumu, vilšanos un sabiedrības sašķeltību, kas būs vēl lielāka nekā šobrīd.

Latvijas Republika riskē lūgt palīdzību ES valstīm cīņā ar “piekto kolonnu”, kuru pati ar šādu lēmumu radīs.

Latvijai nav pienākuma attīstīt kultūras kopienas nevalstiskās valodās, taču tā var — un tai vajag — netraucēt tiem, kas to dara atbildīgi, profesionāli un valsts labā.

Grāmatas ir kultūra, bet kultūra — tas, kas saglabā mūsos cilvēcību un spēju domāt.

Mūsu pieredze

Vilki Books ir neatkarīgs grāmatnīcas un kultūras projekts, kas jau desmit gadus darbojas četrās valodās: latviešu, krievu, angļu un ukraiņu.

Mēs, iespējams, esam vienīgā daudzvalodu grāmatnīca Latvijā ar regulāru kultūras programmu — lekcijām, prezentācijām, meistarklasēm un bērnu grāmatu klubu.

Mēs rūpīgi izvēlamies grāmatas un nepārdodam izdevumus ar politiskām sagrozījumiem vai propagandiskiem kartogrāfiskiem materiāliem.

Toties pie mums var izlasīt un apspriest “Meduza” izdevniecības grāmatas vai tikties ar ukraiņu sievietēm, kas pārdzīvojušas karu un vardarbību.

Mēs zinām, kā runāt ar krievvalodīgo auditoriju godīgi un atklāti, bez dezinformācijas, saglabājot cieņu pret Latviju un tās demokrātiskajām vērtībām.

Ar savu darbu mēs atbalstām protestu kustību krievu valodā pret Krievijas noziedzīgo režīmu, dodam platformu krievu opozīcijas balsīm un idejām, kas atbalsta Eiropas brīvības un humānisma principus.

Visus desmit gadus mēs neesam lūguši valsts atbalstu — mēs to darām kā apzinātu pilsonisku izvēli.

Šodien 21% PVN likme grāmatām krievu valodā mums nozīmē slēgšanu.

Mūsu auditorija paliks bez kultūras atbalsta punkta, bet Latvija — bez neatkarīga projekta, kas strādā sabiedrības labā sarežģītā daudzvalodu un starpkultūru vidē.

Kam no tā kļūs labāk, ja cilvēki vairs nevarēs nopirkt grāmatu “Kā Krievija iznīcināja Ukrainu” vai Borisa Akunina romānus?

Kas no tā iegūs?

Arina Lindānena, «Vilki Books» dibinātāja